Eksports ir strauji palielinājies, jo uzņēmumi un patērētāji steidzas pārvarēt iespējamos ASV tarifu paaugstinājumus. Tomēr daži ekonomisti apgalvo, ka Ķīnas ekonomika aug lēnāk, nekā liecina oficiālās aplēses.
Ķīnas ekonomika 2024. gadā pieauga par 5 % gadā, kas ir lēnāks temps nekā iepriekšējā gadā, bet atbilst Pekinas izvirzītajam mērķim panākt “aptuveni 5 %” izaugsmi, pateicoties spēcīgam eksportam un nesen veiktajiem stimulēšanas pasākumiem.
Kā piektdien ziņoja valdība, pēdējā ceturksnī ekonomika paātrinājās, no oktobra līdz decembrim pieaugot par 5,4 %.
Eksports ir strauji palielinājies, jo uzņēmumi un patērētāji steidzas pārvarēt iespējamos tarifu paaugstinājumus, ko ievēlētais prezidents Donalds Tramps varētu noteikt Ķīnas precēm.
“Valsts ekonomika kopumā bija stabila un stabili progresēja, un tika gūti jauni sasniegumi augstas kvalitātes attīstībā,” teikts Nacionālā statistikas biroja ziņojumā. “Īpaši pateicoties savlaicīgai pakāpeniskas politikas pasākumu kopuma ieviešanai, sabiedrības uzticība tika efektīvi stiprināta un ekonomika ievērojami atveseļojās.”
Eksports veicina vājāku iekšzemes tirgu
Pagājušajā gadā rūpniecības nozare bija spēcīgs izaugsmes dzinējspēks, un salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu rūpniecības produkcijas izlaide pieauga par 5,8 %. Patēriņa preču mazumtirdzniecības kopapjoms gadā pieauga par 3,5 %. Eksports gada izteiksmē palielinājās par 7,1%, bet imports pieauga par 2,3%.
Pasaules otrā lielākā ekonomika cīnījās ar vājākiem patēriņa izdevumiem un no tā izrietošo deflācijas spiedienu, jo tās atveseļošanās pēc Kovid pandēmijas ieilga un nekustamā īpašuma sektors, kas reiz bija galvenais uzņēmējdarbības aktivitātes virzītājspēks, piedzīvoja lejupslīdi.
Ķīnas ekonomikas izaugsme 2023. gadā sasniedza 5,2 % gadā, un ekonomisti prognozē, ka turpmākajos gados tā turpinās palēnināties.
Iedzīvotāju skaits turpina samazināties
Arī Ķīnas iedzīvotāju skaits noveco un samazinās, tādējādi palielinot spiedienu uz izaugsmi. Valdība piektdien ziņoja, ka iedzīvotāju skaits 2024. gadā samazinājās trešo gadu pēc kārtas – līdz 1,408 miljardiem 2024. gada beigās, kas ir par 1,39 miljoniem mazāk nekā iepriekšējā gadā.
Dzīves dārdzībai pieaugot straujāk nekā algām, jaunie ķīnieši atliek vai atsakās no laulībām un dzemdībām, tādējādi akcentējot dzimstības kontroles politikas ietekmi, kas savulaik ierobežoja vairumu ģimeņu līdz vienam bērnam katrā.
Ekonomisti apšauba oficiālo skaitli
Daži ekonomisti apgalvo, ka ekonomika aug lēnāk, nekā norādīts oficiālajos aprēķinos.
“Oficiālā izaugsmes mērķa precīza sasniegšana ir ļoti apšaubāma laikā, kad lielākā daļa ekonomiskās aktivitātes un finanšu tirgu rādītāju mirgo sarkanā krāsā,” e-pasta komentārā norādīja Kornela universitātes ekonomikas profesors Esvars Prāsads.
“Ekonomiku joprojām nomāc vājais iekšzemes pieprasījums un pastāvīgs deflācijas spiediens, kā arī nelabvēlīga ārējā vide, kas var ierobežot eksportu,” viņš teica.
Tramps, kurš nākamnedēļ tiks inaugurēts amatā, ir apņēmies palielināt ASV importa nodevas Ķīnas precēm. Šonedēļ Baidena administrācija arī noteica papildu ierobežojumus progresīvo pusvadītāju un tehnoloģiju eksportam, cenšoties saglabāt ASV vadošo lomu progresīvo tehnoloģiju jomā un bloķēt Ķīnas piekļuvi.
Valdošā Komunistiskā partija ir ieviesusi virkni stimulējošu pasākumu, tostarp samazinājusi banku rezervju prasību normas, samazinājusi procentu likmes un 2025. gadā no budžeta avansējusi miljardus, lai finansētu būvniecības projektus. Tā ir devusi rīkojumu bankām izsniegt aizdevumus grūtībās nonākušajiem nekustamā īpašuma attīstītājiem, kuri bija iestiguši parādos pēc tam, kad varas iestādes ierobežoja pārmērīgu aizņemšanos.
Pekina ir paplašinājusi patēriņa preču tirdzniecības shēmu un palielinājusi algas miljoniem valsts darbinieku, lai atdzīvinātu iekšzemes pieprasījumu.
Daži ekonomisti uzskata, ka šie pakāpeniskie pasākumi jāpapildina ar plašākām strukturālām reformām, kas uzlabos produktivitāti un padarīs ekonomiku mazāk atkarīgu no būvniecības un eksporta ražošanas.